Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Daugavpils rajons, Kaplavas pag., LV 5668.

Kā minēts baznīcas metrikas grāmatās, Kaplavā pareizticīgo draudze nodibinājās 1794. gadā un uzcēla šeit baznīcu. „Rīgas Eparhijas Vēstīs” 1895. gada numurā (1096. lpp.) rakstīts, ka tā „bija nabadzīga, veca, neliela, zema baznīciņa un atstāja nomācošu iespaidu. Tā kā vietējie zemnieki baltkrievi, bijušie uniāti, pārsvarā nabadzīgi, jaunas baznīcas celtniecībai nebija nekādas iespējas”.    

Kaplavas baznīca celta gleznainā vietā Daugavas krastā, senāk, vēl pirms Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa uzbūvēšanas, tās vienīgie labdari bija strūdzinieki. Pavasarī tie parasti devās uz Kaplavas baznīcu; ja strūgu karavāna nepiestāja krastā, tad mācītājs laivā pārcēlās pie strūdziniekiem un noturēja aizlūgumu sv. Nikolajam, visu ceļotāju aizgādnim. Taču ar laiku šī atbalsts baznīcai mazinājās. („Rīgas Eparhijas Vēstis” 1894., 1156. lpp.).

19. gs. otrajā pusē Kaplavas baznīca bija tiktāl novecojusi, ka arhibīskaps Arsēnijs, apsekojot to 1889. gadā, atzina jaunas baznīcas celšanas nepieciešamību Kaplavā. Šim nolūkam tika piešķirti 6500 rubļi. 5000 rubļus bija ziedojusi valdības padomnieka atraitne Anna Ļebedkina, bet 1500 rubļus atvēlēja Jānis Sergijevs (sv. Kronštates Jānis), kurš bez tam vēl ziedoja 100 rubļus baznīcas inventāra iegādei.     

Baznīcas celtniecība noritēja 1894.-1895. gadā un tika pabeigta 1895. gada 29. augustā, kad arī iesvētīta par godu Dievmātes Patvērumam. Dievnama izmēri 21 x 8 x 7,8 m), tas ir mūra, ietilpīgs, grezns iekšpusē un lieliski izdaiļo tuvējo apkārtni.

„Ar jaunas baznīcas uzcelšanu”, kā minēts „Rīgas Eparhijas Vēstīs” 1907. gada numurā (848. lpp.), „garīgi atdzima un kļuva priecīgāki vietējie baltkrievi, redzot, ka nu viņu baznīca atbilst savai misijai. Pārāk sāpīgi bija uzklausīt vietējo citticībnieku pārmetumus un izsmieklu par baznīcu, kuras vienīgā atšķirība no pārējiem vecajiem namiņiem bija krusts.”

Līdz 1914. gadam Kaplavas draudzē bija vairāk nekā 1000 cilvēku (1898. gadā to bija 1133), vēlāk, pateicoties tam, ka daudzi darba meklējumos pārcēlās uz dzīvi citur, kā arī jauktajām laulībām, draudzes locekļu skaits saruka un 1938. gada 1. janvārī Kaplavas baznīcas draudzē bija 250 locekļu. Baznīcai piederēja 11,30 ha zemes, mācītāja māja, ko uzcēla 1911. gadā nodegušo draudzes ēku vietā.

Draudzes nabadzības un spiedīgu materiālo apstākļu dēļ Kaplavas baznīcai vairākus gadus nebija sava pastāvīga garīdznieka. Vēlāk Kaplavā kalpoja Salienas baznīcas mācītājs S. Legkijs, dievkalpojumi notika katrā trešajā svētdienā. Baznīcas psalmotāja bija Jeļena Plotinoka, baznīcas vecākā pienākumus pildīja Nikolajs Semickis, bet par draudzes padomē darbojās I. Žunda, M. Mizers, A. Ļacko, I. Jermašonoks un I. Zinkevičs.

Draudzes teritorijā atradās divas pamatskolas, kurās mācījās 57 pareizticīgie bērni un apguva desmit nedēļu ilgu ticības mācības kursu.