Sākumlapa

Ziņas

Raksti

Intervijas

Kalendārs

Svēto dzīves

Par Pareizticību

Lūgšanas

Bibliotēka

Katahētika

Ikonogrāfija

Dievnami

Svētvietas

Vārdnīca

Norādes

Kontakti un info

Brīvības ielā 202, Jēkabpilī, LV-5201, tel. 5231486.

Kopš seniem laikiem Jēkabpils izdevīgais ģeogrāfiskais un ekonomiskais stāvoklis piesaistīja  tirgotāju un uzņēmēju interesi. Jau 16. gadsimtā tagadējās Jēkabpils Svētā Gara draudzes rajonā bija daudz krievu nometņu. Daugavas strūdzinieku un plostnieku sloboda (brīvciems) Holmhofa atradās Salas hercogu muižā pie Daugavas krācēm. Drīz šeit nometnieki uzbūvēja divus dievnamus – Svētā Nikolaja – ceļotāju un tirgotāju aizstāvja dievnamu un svētā Jura baznīcu.

Laikā, kad hercogs Jēkabs nometnei pie Salas muižas piešķīra pilsētas tiesības, - no 1670. līdz 1675. gadam tika uzbūvēta Sv. Gara baznīca no koka. Kokmateriālus deva hercogs Jēkabs no saviem mežiem. Pie tās atradās arī Sv. Gara vīriešu klosteris, kam piederēja apstrādājamās zemes platība. Apkārt baznīcai uzcēla biezu mūra sienu ar šaujamlūkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 1817. gadā klosteris pārtrauca darbību un to pārņēma uniāti. Trūcīgākie Jēkabpils iedzīvotāji palika uzticīgi pareizticībai un pieslējās Svētā Gara baznīcai. Svētā Jura baznīca sava vecuma dēļ tika likvidēta, tās vietā uzbūvēja koka zvanu torni un kapelu, kas apskatāma ari šodien. Pie kapelas sienas piestiprināta čuguna plāksne, kur teikts, ka kapela būvēta 1887. gadā par godu caram Aleksandram III ar Baltijas pareizticīgo brālības locekļu atbalstu. 

1878. gadā  un 1881. gadā, kad Jēkabpilī plosījās ugunsnelaimes, Sv. Gara baznīca palika neskarta, taču 1884. gadā uguns nesaudzēja seno koka dievnamu un tas nodega līdz pamatiem. 1887. gada 19. jūnijā arhibīskaps Arsēnijs iesvētīja jaunu mūra baznīcu  Pēc arhitekta R. Pflūga projekta uzcēla zvanu torni. Svētā Gara dievnams būvēts krusta veidā, tam ir pieci torņi ar kupoliem. Baznīca apskatāms ozolkoka griezumā darināts centrālais – Svētā Gara altāris un abu sānu altāri, kas veltīti divpadsmit apustuļiem un Dievmātes dzimšanai. Baznīcas svētbildes gleznotas senlaicīgā bizantiešu stilā, arī centrālo kupolu rotā svētbildes un griestu gleznojumi.  Sv. Gara dievnamā aplūkojama arī slavenā Jēkabpils Brīnumdarītājas Dievmātes svētbildes kopija. Svētbildes oriģināls tika izvests uz Krieviju, sākoties pirmajam pasaules karam, un ir pazudis bez pēdām Rževas apvidū.

Pirmajā pasaules karā baznīca stipri cieta. Lai iegūtu līdzekļu remontam, pilsētas valdei tika izrentēta ēka Brīvības ielā 2002 un 50 ha zemes. Sv. Gara baznīcas draudzes darbība pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ļoti paplašinājās. Baznīcā kalpoja priesteri Pēteris Stūrītis, Pēteris Bērziņš, J. Briedis, Aleksandrs Načis. Dievkalpojumi notika latviešu valodā. Rosīgi darbojās dāmu komiteja Marijas Staltmanes vadībā un koris ar diriģentu Jāni Zālīti.

Pēc otrā pasaules kara baznīcā ilgus gadus kalpoja virspriesteris Nikolajs Lapekins, pēc tam Pēteris Fedotovs-Ivanovs. Līdz baznīcas simtgadei 1887. gadā tika veikti lieli remontdarbi, ierīkota centrālā apkure. 1995. gadā Sv. Gara baznīcas draudze atguva zemi un pārējos īpašumus. Ar arhibīskapa Aleksandra svētību sākās Sv. Gara klostera atjaunošana un to atvēra 1996. gada 11. augustā. No 1997. gada klostera priekšnieks ir igumens Aleksijs. Baznīcā regulāri notiek dievkalpojumi krievu un latviešu valodā, darbojas bibliotēka un svētdienas skola, ir garīgais seminārs ticības mācības skolotājiem.

Brīnišķīgā Daugavas ainava, melodiskās zvanu skaņas un cildenais dievnams aicina iemītniekus un labprāt uzņem svētceļotājus un viesus.