 |
Ar Augstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību |
|
|
|
LV |
|
|
|||||
|
|
Karosta, Studentu rotas ielā, 5/7Liepāja, LV-3402, tel. 3457634.
1901.-1903. g. celta baznīca. Pirmo akmeni ielika cars Nikolajs II. Jūras katedrāle ir viens no Liepājas Karostas simboliem. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un akadēmiķis Vasīlijs Kostjakovs. Dievnams veidots t.s. bizantiešu un pseidokrievu stilā. Baznīca stipri cietusi abos pasaules karos. Augstākā kupolveida celtne Baltijas jūras piekrastē un vienlaikus arī pirmā Austrumeiropas baznīca, kas būvēta pēc nepārtrauktās betona liešanas tehnoloģijas, t.i., neizmantojot atbalsta kolonnas. Tās konstrukcija ir unikāla - tai nav kolonnu. Visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Četras lokveida arkas krustojas un balsta velves ar kupoliem, svaru pārnesot uz sienām. Līdz ar to katedrāles iekšiene ir neparasti liela – tur pietiek vietas 1500 dievlūdzējiem. Tā ir gaiša, un dievkalpojumam var sekot no jebkuras vietas. Četri lukturi atgādina debesu spīdekļus. No ārpuses vērojot katedrāli, pasekojiet – centrālo kupolu, kas simbolizē Kristu, ielenc četri mazāki kupoli – četri apustuļi evaņģēlisti. Ainavā pret debesu plašumu ēka ir neliela, ne velti pareizticīgo baznīcu “kupolus – sīpolus” salīdzina ar sveču liesmiņām. Taču, ieejot dievnamā, mērogi mainās. Velves kļūst par debesu simbolu, un patiesā niecība Dieva priekšā ir cilvēks, zemes pīslis. Enkurs, kas ir centrālā kupola krusta pamatā, ir cerību simbols vētrainā dzīves jūrā. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim Svētajam Nikolajam Brīnumdarītājam. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Krievijas imperators, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri. Karostas katedrāle ir viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā. Jāpiebilst, ka šī katedrāle ir augstākā kupolu celtne Baltijā. Sv. Nikolaja Jūras katedrāle ir Karostas cerības un atdzimšanas simbols ar pareizticības stabilajām vērtībām, kā arī draudzes uzturēto labdarības virtuvi. Katedrāle ir centrs, ap kuru veidojas Karosta – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Seno laiku kartē raugoties, katedrāle ir pats tauriņš, parks un kara pilsētiņa ap to veidojas kā spārni. Pēc 1. Pasaules kara lietoja luterāņi - 1937-1940. gadam te notika dievkalpojumi Liepājas garnizona luterāņu draudzei. Bet jau 1939. gada oktobrī, Liepājā ienākot padomju armijai, katedrāle tika slēgta ticīgajiem. Tur tika ierīkota noliktava, vēlāk – jūrnieku (matrožu) klubs ar sporta zāli un kinoteātri, sarkano stūrīti. Katedrāles atdošana draudzei notika 1991. gada septembrī. No jauna tika izgatavoti un uzstādīti krusti, veikti apjomīgi remontdarbi, kas vēl turpinās. Pēdējos gados sevišķi skaisti iekopti stādījumi un dobes.
“Katedrāle ar Karostu iet vienā solī. Tā sakopjas un atgriežas normālā dzīvē, un cilvēki arī. Pirms pieciem gadiem nelikās, ka te varētu kas labs būt, bet tagad jau varam runāt par Karostas izaugsmi. Katedrāle attīra arī mentālo telpu sev apkārt, ietekmē cilvēkus pat netieši. Man liekas – mums tik labi iet tāpēc, ka atrodamies katedrāles tuvumā, no tās nāk svētība,” teic “Karostas” pārvaldniece Gaida Korņilko. Pašvaldība, dienesti var mēģināt sakārtot sadzīvi, bet vienlīdz svarīgi sakārtot cilvēka garīgo dzīvi, atjaunot vērtību struktūru. “Ir paaudze, kura dzīvo garīgā haosā, kurai ne pret ko nav bijības. Ir bijis laiks, kad zagt bija norma. Baznīca atgādina par kārtību, baušļi kā mugurkauls ir visa pamatā – arī modernām psiholoģijas atziņām, arī sabiedrības iespējai sadzīvot,” piebilst G. Korņilko.
|
Draudzes
darbu, kas ietver arī labdarības virtuvi, atbalsta daudzi liepājnieki,
uzņēmumi un firmas. Marmora kāpnes centrālajam altārim dāvinājusi Andra
Kokina firma, garum garo ornamentēto žogu – “Liepājas metalurgs”. Paši
saviem un ziedotāju spēkiem draudze uztur labdarības virtuvi, kas
pārvākusies no Katedrāles ielas uz Lazaretes ielu 7 – namu pārvaldes
“Karosta” iecerēto Palīdzības māju, kur divreiz nedēļā mazturīgie var saņemt
arī apģērbu.